ATPAZĪSTI SAVAS SĀPES
Pētījumi rāda, ka 1 no 15 iedzīvotājiem pasaulē ir diagnosticētas neiropātiskās sāpes. Bet vēl plašāks ir cilvēku loks, kuri ikdienā sadzīvo ar regulārām sāpēm, cenšoties kompensēt simptomus ar bezrecepšu medikamentu lietošanu.
Visa veida hroniskām sāpēm un neiropātiskām sāpēm ir kāda kopīga iezīme: tās pašas par sevi ir slimība un tās pašas par sevi nemēdz pāriet. Hroniskas un neiropātiskas sāpes prasa rūpīgu izmeklēšanu, lai noskaidrotu to cēloni.
Viatris sadarbībā ar Veselības centru apvienība (VCA) turpina sabiedrību izglītojošu projektu “Atpazīsti savas sāpes”. Projekta ietvaros ir tapušas tiešraides sarunas ar speciālistiem-ekspertiem par aktuālajām, ar sāpēm, saistītām tēmām, kuru laikā jebkurš interesents varēja uzdot speciālistiem jautājumu un saņemt atbildi tiešraides laikā vai vēlāk.
Dr. Anna Plūde, algoloģe DAP sāpju klīnikā
Dr. Jēkabs Līcis, psihiatrs, Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centrs
Dr. Jānis Mednieks, neirologs
VCA Neiro klīnikas vadītājs.
Dr. Samanta Mārtiņa, algoloģe – ģimenes ārste
Ieva Virza, farmaceite
Dr. Jānis Mednieks, neirologs
VCA Neiroklīnikas vadītājs
invazīvā terapija
Dr. Mihails Arons, algologs, anesteziologs
Latvijas Sāpju izpētes biedrības prezidents
Dr. Jānis Mednieks, neirologs
VCA Neiro klīnikas vadītājs
komplikācijas
Asoc. Prof. Ilze Konrāde, endokrinologs
Austrumu slimnīcas Endokrinoloģijas nodaļas vadītāja
Dr. Jānis Mednieks, neirologs
VCA Neiro klīnikas vadītājs
Dr. Linda Zvaune, neirologs
RSU Neiroloģijas un neiroķirurģijas katedras pasniedzēja
Dr. Jānis Mednieks, neirologs
VCA Neiro klīnikas vadītājs
Seko līdzi un nepalaid garām nākamās diskusijas tiešsaistes formātā:
VCA Poliklīnika facebook un Youtube sadaļā Live.
Projekta „Atpazīsti savas sāpes” ietvaros veselības pašpārbaudes testu jau aizpildījuši vairāk nekā seši tūkstoši iedzīvotāju. No tiem 37% kā aktuālāku izvēlējās testu par galvassāpēm, bet 63% – par muguras sāpēm. No cilvēkiem, kuri atzinuši, ka sāpju mazināšanai turpina lietot bezrecepšu pretsāpju medikamentus, 80% norādījuši, ka ir konsultējušies arī ar ārstu. Tests apstiprina tendenci, ka sievietes ir ieinteresētākas par savu veselību – tikai katrs desmitais respondents ir vīrietis.
Vairāk nekā puse no cilvēkiem, kas aizpildījuši pašpārbaudes testu norāda, ka lieto bezrecepšu medikamentus savu sāpju novēršanai, galvassāpju gadījumā tādi ir pat vairāk nekā 75%. Tikai 17% norādījuši, ka veic fiziskas aktivitātes sāpju mazināšanai.
“Ziņa par to, ka tik liela daļa bezrecepšu pretsāpju medikamentu lietotāju norāda uz iepriekšēju konsultāciju ar ārstu (ar ģimenes ārstu – 42%, neirologu – 32%, vairākiem ārstiem – 6%), vedina domāt, ka pacientu līdzestība terapijai varētu nebūt pietiekama. Visi ieteikumi netiek ievēroti, un iespējama daļēja pašārstēšanās. Retām galvassāpju un nespecifisku muguras sāpju epizodēm bezrecepšu medikamenti ir pietiekami efektīvi, taču jāņem vērā, ka nekontrolēta to lietošana var izraisīt medikamentu izraisītas galvassāpes, kā arī kuņģa-zarnu trakta un nieru bojājumus. Novērots, ka situācijās, kad nepieciešami specifiskāki pretsāpju līdzekļi (piemēram, antikonvulsanti vai antidepresanti), kas ir ārsta ieteikti, pacienti tos tomēr nelieto – subjektīvu bažu par blakusparādībām dēļ, tādējādi palielinot risku slimību ielaist. Tāpēc regulāra un sistemātiska saziņa ar ārstu šādos gadījumos ir ļoti būtiska,” secina neirologs Jānis Mednieks, VCA Neiro klīnikas vadītājs.
“Sāpes neļauj pilnvērtīgi dzīvot – tās mazina darbaspējas, ierobežo aktivitātes ģimenes dzīvē un draugu lokā. Ja runājam par hroniskām sāpēm, tās bieži vien ir saistītas ar psiholoģiskiem, uzvedības un sociāliem faktoriem. Analizējot iegūto informāciju, secinām, ka konsultācija ar ģimenes ārstu vai neirologu būtu nepieciešama 78% atbilžu sniedzēju. Satraucoši, ka 16% šo cilvēku par savām galvas vai muguras sāpēm ar ārstu vispār nav konsultējušies. Ir ļoti svarīgi spēt atpazīt šīs sāpes un nemēģināt pašārstēties, jo tās var signalizēt par nopietnām veselības problēmām. Cilvēki diezgan bieži izvēlas nogaidīt vai atkārtoti, nekontrolēti lieto bezrecepšu pretsāpju līdzekļus."
"Dažos gadījumos būtiska loma terapijā var būt fizikālās medicīnas un rehabilitācijas speciālistiem. Palīdzēt var arī regulāras mērenas fiziskās aktivitātes, relaksācijas treniņi un dienas režīma ievērošana. Tomēr tikai 17% anketu aizpildītāju atzīst, ka sāpju mazināšanai veic kādas fiziskas aktivitātes."
"Hronisku un neiropātisku sāpju diagnostikā ārsti īpašu uzmanību pievērš tā dēvētajiem sarkano karogu simptomiem, kas liecina par nepieciešamību veikt papildu izmeklējumus, lai savlaicīgi atklātu iespējamu bīstamu, sekundāru galvas vai muguras sāpju cēloni."
"Katrs projekta “Atpazīsti savas sāpes” pašpārbaudes testa dalībnieks, atbilstoši iegūtajiem rezultātiem, uzzināja, kā rīkoties tālāk – piemēram, ka muguras sāpju gadījumā noteikti jāapmeklē speciālists, vai arī sākotnēji būtu vēlams vērsties pie ģimenes ārsta, veikt profilaktisko apskati un saņemt nosūtījumu izmeklējumiem," projekta ieguvumus pacientiem skaidro neirologs Jānis Mednieks.
Ārstniecības iestādes kods: 0100-6412
LA-NON-2025-00064