Kas ir osteoartrīts?

Osteoartrīts jeb osteoartroze ir hroniska locītavu slimība, kas izpaužas galvenokārt pusmūža cilvēkiem, vecākiem par 50 gadiem, un izraisa pakāpenisku skrimšļa nodilšanu locītavā. Radītās pārmaiņas locītavā noved pie locītavas disfunkcijas un sāpēm. Visbiežāk osteoartrīts skar ceļa un gūžas locītavas.

Osteoartrīts locītavās, kas izpaužas kā pakāpeniska skrimšļa nodilšana, veidojoties erozijām un attīstoties kaulu sklerozei zem skrimšļa, var sākties daudzu iemeslu dēļ. Ja tas saistīts ar vecumu un ģenētiskajiem faktoriem, tad uzskatāms par primāru osteoartrītu, bet, ja ir predisponējoši faktori (traumas, iedzimtas locītavu patoloģijas, sistēmiskas slimības, iepriekšējas operācijas), tas ir sekundārs osteoartrīts.

Lielo (gūžas un ceļa) locītavu osteoartrīts biežāk attīstās pēc 45-50 gadiem.

Sievietes slimo biežāk nekā vīrieši. Simptomātisks (t.i. ar sūdzībām) osteoartrīts skar 10-15% cilvēku, kas vecāki par 63 gadiem. Asimptomātisks (bez sūdzībām) osteoartrīts radioloģiski izmeklēšanā tiek konstatēts 25-30% cilvēku vecumā no 63 līdz 69 gadiem.

Kādi ir galvenie osteoartrīta simptomi?

Osteoartrīts var izraisīt:

• sāpes locītavās;
• stīvumu;
• pietūkumu;
• tas var mazināt fiziskās funkcijas un izraisīt invaliditāti.

 

Osteoartrīta attīstības riska faktori

Endogēnie jeb iekšējie faktori:

Vecums – jo lielāks ir vecums, jo vairāk pieaug risks, ka attīstīsies osteoartrīts. Vairāk skar pusmūža cilvēkus. Virs 65 gadiem 50% cilvēku un virs 75 gadiem 80% cilvēku var konstatēt osteoartrītu.

Sieviešu dzimums – osteoartrītu biežāk novēro sievietēm, un ir tieša saistība ar menopauzes iestāšanos.

Iedzimtība – ja kādam no radiniekiem ir bijis osteoartrīts, pastāv augsts risks, ka laika gaitā arī ģimenes locekļiem veidosies locītavu pārmaiņas.

Eksogēnie jeb ārējās vides faktori:

Traumas – dzīves laikā gūtās traumas vairākkārtīgi palielina risku osteoartrīta attīstībā. Saistāms ar akūtu traumatisku skrimšļu bojājumu, piemēram, akūtu menisku, krustenisko saišu plīsumu, kaulu lūzumiem un mežģījumiem.

Atkārtota, liela fiziska slodze – ja dzīves laikā ir bijusi paaugstināta slodze uz locītavām, piemēram, maratona skrējējiem, arī palielinās risks osteoartrīta attīstībai.

Liekais svars – virssvars un aptaukošanās trīs reizes palielina osteoartrīta attīstības risku, izraisot locītavas struktūras nepareizu funkcionēšanu. Pētījumos pierādījies, ja tiek samazināts svars un ķermeņa masas indekss ir robežās no 18,5 līdz 25, tad ir mazāks sāpju sindroms un osteoartrīts nav tik izteikts.

Iepriekšējas locītavu operācijas – pēc pētījumu datiem, ja dzīves laikā ir bijusi locītavas operācija, ir paaugstināts risks, ka pēc 15–22 gadiem attīstīsies osteoartrīts.

Dzīvesveids – pierādīts, ka smēķēšana izraisa vēl lielāku skrimšļa destrukciju un atbilstoši palielina arī sāpju simptomātiku. Alkohola lietošana arī paaugstina osteoartrīta risku.

Kā var ārstēt osteoartrītu?

Ir vairākas iespējas pozitīvi ietekmēt slimības gaitu un kontrolēt simptomus:

• agrīni diagnosticēts osteoartrīts
• dažādas medikamentozās terapijas, kas palīdz atvieglot osteoartrīta izraisītās sāpes un var aizkavēt slimības progresēšanu
• fiziskas aktivitātes
• veselīgs dzīvesveids

Osteoartrīta ārstēšanai izmanto gan nefarmakoloģiskas, gan farmakoloģiskas ārstēšanas metodes.

Uzturēšanās fiziski aktīvā stāvoklī, veselīga svara saglabāšana, apzināta ēšana un dažādas procedūras var palēnināt slimības progresēšanu un palīdzēt samazināt sāpes, un uzlabot locītavu darbību.

Liekais svars rada papildus slodzi locitavām. Jo lielāks svars, jo grūtāk sasniegt pozitīvu rezultātu. Petījumi rāda, ka, zaudējot vismaz piecus kilogramus svara, slodze uz locitavām būtiski samazinās.

Lai efektīvāk kontrolētu slimības gaitu, ir svarīgi iespējami ātri uzsākt osteoartrīta simptomu ārstēšanu.

Farmakoloģisko ārstēšanu parasti uzsāk uz pierādījumiem balstītiem sistēmiskiem slimību modificējošiem recepšu medikamentiem, kuru iedarbība ir ilgstoša - piemēram, recepšu zāles  glikozamīna sulfātu kristāliskās sāls formā (KGS), kas uzlabo locītavu funkciju, samazina sāpes un aizkavē slimības progresēšanu.

Sāpju mazināšanai locītavās izmanto arī paracetamolu, nesteroīdās pretreimatisma zāles, kas jālieto mazākajā efektīvajā devā un pēc iespējas īsāku laiku. Ārstēšanu nosaka ārsts.

Lokālai terapijai izmanto  intraartikulāras hialurona vai glikokortikosteroīdu injekcijas.

Ja slimība ir smagā formā, kustību intensitāte un ilgums ir jāpārrunā ar fizikālo terapeitu.

Būtiski laicīgi uzsākt ārstēšanu.

Kā es varu sekmēt pozitīvu osteoartrīta ārstēšanas iznākumu?

Ar veselīgu dzīvesveidu un fiziskām aktivitātēm. Mērķis - saglabāt locītavu kustību apjomu, muskuļu spēku, palielināt izturību un locītavu stabilitāti, regulāri vingrojot mazināt sāpes.  Vingrot var jebkurā slimības periodā. Kad ir sāpes - guļus, sēdus.  Kad sāpes mazinās - vingrot arī stāvus. Kustības izpildīt lēni, mierīgi, saudzīgi. Sākt ar 3 reizēm, tad 5 reizēm katru vingrojumu.

Fizioterapeita ieteikumi osteoartrīta profilaksei. Osteoartrīta prevencija

Vingrojumu programma pacientiem ar osteoartrītu

CELE-2024-0104